RAF apkaimes dilemma: soliņi vai stāvlaukumi pagalmā?

Pirmā RAF apkaimes iedzīvotāju sanāksme pulcēja necerēti daudz cilvēku un skaidri iezīmēja galveno konfliktu – autostāvvietas pret zaļiem, apzaļumotiem pagalmiem. Vairākums nobalsoja par atpūtas zonām, taču diskusija parādīja, ka problēma ir daudz dziļāka.

Pirmajā RAF apkaimes iedzīvotāju sanāksmē bija pietiekami daudz interesentu, kas pārsniedza manas cerības vismaz uz pusi. Tas kārtējo reizi pierāda, cik svarīga ir dzīvā saskarsme ar iedzīvotājiem, kuru nav iespējams aizstāt ar sociālajiem tīkliem.

No saturiskās puses pašvaldības vadītājs informēja par apkaimju biedrību lomu – iespēju virzīt savu kandidātu uz pilsētas konsultatīvo padomi un biedrību spēju ātrāk un efektīvāk risināt apkaimes jautājumus. Tāpat viņš aicināja 1. oktobrī plkst. 18.00 Pārlielupes pamatskolā iepazīties ar topošā skeitparka un stadiona projektu. RAF iedzīvotājiem šis sporta un aktīvās atpūtas objekts būs lielākais projekts kopš izgāzušās rūpnīcas stadiona būvniecības. Svarīgi, ka tas vairāk mērķēts uz vietējiem iedzīvotājiem, nevis profesionāliem vai amatieru klubiem.

Lielāko daļu sanāksmes pašvaldības vadītājiem nācās atbildēt uz klasiskiem jautājumiem – auto stāvlaukumi, nesakārtoti pagalmi, autobusu satiksme, RAF mežs (kas nepieder pašvaldībai) un tā taciņas, daudzus satraucošā NĪP attieksme, aktualizējusies plūdu tēma, bērnu ārpusskolas nodarbības utt. Daļa no jautājumiem ir risināmi, bet lielākā daļa atrodas ārpus pašvaldības kompetences vai ir finansiāli nerealizējami.

Īpaši varētu izcelt interesantu improvizētu balsojumu, kurā lielākā daļa apmeklētāju atbalstīja ideju iekšpagalmos veidot atpūtas vietas, nevis stāvlaukumus. Mazākumā palikušie stāvlaukumu idejas atbalstītāji sāka oponēt, ka ar iedzīvotājiem manipulē, ka viņi tiek maldināti, ka uz soliņiem sēdēs tikai bezpajumtnieki un dzērāji, bet gājēju celiņus ar fekālijām apgānīs suņu īpašnieki.

Šādu asu reakciju izraisīja tas, ka vienprātību neatrada ideja izveidot stāvlaukumu tieši pie kāpņu telpas. Piedāvājums pastaigāt pāris minūtes līdz mājām daļai nebija pieņemams – portatīvais dators smags, iepirkumu maisiņi smagi, un tos neviens nestaipīšot.

Šajā jautājumā var tikai atgādināt, ka tad, kad notika Loka maģistrāles rekonstrukcija, vecie stāvlaukumi tika noārdīti, bet tika izveidots pagaidu stāvlaukums pie Pārlielupes pamatskolas stadiona (apmēram 1–2 minūšu gājienā no vecajām stāvvietām). Šis stāvlaukums vienmēr bija tukšs. Pāris automašīnas gadā uz dažām naktīm var neskaitīt. Pēc rekonstrukcijas beigām stāvvietu skaits pieauga, bet nu, pēc pieciem gadiem, vietu atkal nav. Nē, nu ir vēl, kur atrast, bet tur jāpaiet gabaliņš ar kājām.

No tā var secināt, ka jaunu stāvlaukumu būvniecība problēmu atrisina tikai uz īsu laiku. Pēc kāda brīža kaimiņš nopērk mašīnu, citam kaimiņam piešķir dienesta auto, tad cits nopērk automašīnu sievai, tad jau jāsāk pirkt bērniem. Tas ir neizbēgams cikls, kāpjot iedzīvotāju labklājībai, bet zemes platība apkaimē nepieaug, un uz tās nav iespējams ierīkot stāvlaukumus visiem. Vienkārši nevar.

Arī pašvaldībai nav pienākums katram autovadītājam izveidot personīgo stāvvietu pie mājas. Nav pašvaldībai tādas funkcijas. Kad cilvēks pērk auto, viņam neviens neizsniedz sertifikātu par garantētu stāvvietu. Auto novietošana ir paša īpašnieka atbildība.

Labi, nebūsim tik kritiski. Ir arī risinājumi. Iedzīvotāji varētu pārņemt vai atpirkt pašvaldības zemi iekšpagalmos un par saviem līdzekļiem tur izveidot stāvlaukumu. Tas dotu viņiem tiesības noteikt, kurš šo stāvlaukumu izmantos, un arī saukt pie kārtības pārkāpējus. Jelgavā ir šādi piemēri. Lai arī tur ar laiku rodas problēmas, kad kaimiņš tiek vēl pie kāda auto, vismaz ir kaut kāda skaidra kārtība, nevis mūžīga gaidīšana uz pašvaldības finansējumu, kurš visiem tāpat nepietiek.

Kas pietrūka sanāksmē? Pietrūka turpmāko organizatorisko jautājumu risināšanas – kad notiks nākamā sanāksme, vai tiks veidota biedrība, kurš koordinēs darbību, kurš gatavs aktīvāk iesaistīties? Šie jautājumi palīdzētu kopienai aktīvāk darboties, bet tie palika novārtā. Būs vien jāsazinās ar vietējiem aktīvistiem un šis jautājums jāvirza tālāk, jo jāatceras, ka pašvaldība to nedarīs pašu iedzīvotāju vietā.